Rietumu Bankas labdarības fonds kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju ir izvērtējis projektus, kurus jau trešo gadu pēc kārtas konkursam „Latvijas sakrālais mantojums” iesūtīja dažādu konfesiju draudzes no visas Latvijas, kuru īpašumā vai valdījumā atrodas valsts vai vietējas nozīmes valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi.
Šogad tika iesūtīti projekti gan par dažādiem ēku, torņu un kupolu restaurācijas darbiem, gan arī atsevišķu unikālu interjera objektu saglabāšanai, kā arī visnepieciešamāko remonta darbu veikšanai celtņu un interjera glābšanai no mitruma un citiem postošiem apstākļiem.
Konkursa žūrija nolēma Rietumu Bankas labdarības fonda finansiālo atbalstu piešķirt 9 dažādu konfesiju baznīcām no visiem Latvijas reģioniem.
„Mūsu valstī līdzās pastāv dažādas konfesijas, un viņu mantojums, ieskaitot tādas vēsturiskas vērtības kā baznīcas, lūgšanu nami, un to nenovērtējamais interjers un svētbildes, šodien ir mūsu kopējais lepnums, kas rotā gan pilsētas, gan lauku teritorijas. Daudzām no šīm celtnēm ir nepieciešams gan jumtu un torņu remonts, gan kultūrvēsturisko vērtību restaurācija. Mums ir patiess prieks, ka varam atjaunot un saglabāt nākamajām paaudzēm vismaz dažus valsts nozīmes kultūras pieminekļus,” atzīmē Inga Šīna, Rietumu Bankas labdarības fonda Valdes priekšsēdētāja.
Inga Šīna arī izsaka pateicību Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai par atsaucību un augsto profesionalitātes līmeni, kas ļāva objektīvi izvērtēt un atbalstam virzīt aktuālākos projektus.
Pēdējās desmitgades laikā Rietumu Banka un Rietumu Bankas labdarības fonds ir sniedzis atbalstu visām lielākajām Latvijas reliģiskajām konfesijām. Tai skaitā tika piešķirts finansējums vecticībnieku draudzes baznīcas remontam Liepājā, pareizticīgo draudzei Valkā, restaurētas Sv. Jāņa baznīcas vitrāžas, finansēti Rīgas Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīcas celtniecības darbi u.c. 2012.gadā fonds pirmo reizi organizēja projektu konkursu „Latvijas Sakrālais mantojums”, kura rezultātā tika atbalstītas 7 baznīcas, savukārt 2013.gadā finansējumu saņēma 8 baznīcas.
2014.gadā atbalstu konkursa „Latvijas sakrālais mantojums” ietvaros saņems:
1. Alsungas katoļu baznīca – ērģeļu restaurācijai. Alsungas baznīcas ērģeles, tāpat kā Alsungas baznīca un tās interjers ir vieni no galvenajiem suitu kultūras vēstures lieciniekiem. Suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
2. Augstkalnes-Mežmuižas ev.lut. baznīca (Tērvetes nov.) – fasādes apmetuma un vēsturiskā krāsojuma atjaunošanai. Viena no vecākajām baznīcām Zemgalē. Daļa no vēsturiskā baznīcas interjera apskatāma Rundāles pils muzejā.
3. Ērberģes ev.lut. baznīca (Neretas nov.) – luktas restaurācijai. Celta 1700.gadā un no tiem laikiem interjerā saglabājušas ērģeļu lukta un kancele. Zem baznīcas altārdaļas atrodas kapenes, kurās iebalzamēti sarkofāgos Ērberģes muižas īpašnieku Fītinghofa – Sēla, Aleksandra fon Taubes, barona fon Hāna dzimtas locekļi.
4. Katlakalna ev.lut. baznīca – altārgleznas restaurācijai. Dievnams pārsteidz ar savu netradicionālo formu - tas ir apaļš ar apaļu kupolu un mazu zvanu tornīti. Ap pašu baznīcu ir profesora un ilggadējā mācītāja Roberta Feldmaņa stādītais dārzs. Katlakalna baznīca ir izturējusi Padomju varas gadus un visu laiku ir darbojusies.
5. Limbažu ev.lut. baznīca – altārgleznu restaurācijai. Uzcelta 1680. gadā un ir tipiska klasiciskā baroka celtne, tās projekta autors bija Ruperts Bindenšū.
6. Meņģeles ev.lut. baznīca (Ogres nov.) – zvanu torņa remontam. Baznīca celta 1795. gadā, ne uz brīdi nav pārtraukusi savu darbību. Tornis ir kritiskā stāvoklī, un steidzami nepieciešams remonts.
7. Mežaparka (Gustava Ādolfa) ev.lut. baznīca Rīgā – jaunu vitrāžu izgatavošanai un esošo vitrāžu rekonstrukcijai. 1901. gadā Mežaparku sāka izbūvēt kā dārzu pilsētu ar nosaukumu „Ķeizarmežs", tās iedzīvotāji galvenokārt bija vācieši. Esošā baznīca 1919.gadā ierīkota bijušajā elektrostacijas ēkā. Baznīcai tiek dots Gustava Ādolfa baznīcas vārds par godu Gustava Ādolfa biedrībai, kuras nodaļa darbojas Rīgā un atbalstīja svešumā izkaisītos evaņģēlisko draudžu locekļus. Dievkalpojumi notika vācu valodā. Pastāvīga draudze Mežaparkā tai laikā netika dibināta, bet baznīcā dievkalpojumus vadījuši mācītāji no dažādām Rīgas vācu draudzēm.
8. Nurmuižas (Laucienes, Nurmes) ev.lut. baznīca (Talsu nov.) – zvanu torņa remontam. Nurmuižas luterāņu baznīcas celtniecību 1594. gadā finansēja Kurzemes hercoga padomnieks Georgs fon Firkss. Laikā no 1673. gada līdz 1687. gadam baznīcā tika izdarīti lieli remontdarbi un pilnīgi nomainīta interjera iekārta, kas savā toreizējā izskatā saglabājusies līdz pat šodienai. Baznīca var lepoties arī ar vairākiem vērtīgiem manierisma dekoratīvās mākslas pieminekļiem.
9. Rugāju Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca (18 km no Balviem) – virsaltāra krusta kupola renovācijai. Rugāju (Aleksandropoles) pareizticīgo baznīca uzcelta 1915. gadā. Naudu baznīcas celtniecībai devis Krievijas cars Nikolajs II.
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
egailisha@rietumu.lv
