Rietumu Bankas centrālā biroja mākslas galerijā Rīgā ir atklāta Ilgvara Zalāna – viena no pašlaik Eiropā un Āzijā pazīstamākajiem Latvijas mūsdienu māksliniekiem – izstāde . Ekspozīcijā iekļauti viņa jaunākie darbi, kurus iedvesmojis gadu ilgais ceļojums uz Ķīnu un Malaiziju.
Ilgvars Zalāns ir spilgts „pasaules pilsonis” mūsdienu Latvijas mākslā. Savus darbus viņš rada visdažādākajās zemeslodes vietās – Japānā, Indijā, Ķīnā, Malaizijā, Spānijā, Itālijā, Francijā, Austrālijā, Korejā, Singapūrā… Gleznotājs regulāri piedalās starptautiskos mākslas festivālos, konkursos, simpozijos un izstādēs. Viņa darbi glabājas ASV, Japānas, Indijas, Ķīnas, Spānijas, Nīderlandes, Francijas un Anglijas muzejos un daudzās privātkolekcijās.
Savus iespaidus un pasaules redzējumu Ilgvars Zalāns ataino abstraktā ekspresionisma žanrā –
action painting. Šo jēdzienu savulaik ieviesa Ņujorkas dzejnieks un kritiķis Harolds Rozenbergs, kurš uzskatīja, ka parādības būtību nosaka nevis mākslas darba stilistika, bet gan paša gleznotāja īpašais stils, un ka glezna ir zināms tās radīšanas procesa fiksējums.
Action painting principus savos darbos izmantoja Džeksons Polloks, Roberts Mazeruella, Francs Kleins, Žoržs Matjē, Emīlio Vedova un citi slaveni Rietumu mākslinieki.
Ilgvara Zalāna gleznās atklājas autora pasaules redzējums: „Es radu darbus noteiktā vidē un kultūrā, noteiktā laika sprīdī un kontekstā, un tas viss tiek fiksēts uz audekla. Mana māksla ir kā tilti, kas ved uz nekurieni. Tā vienkārši ļauj man būt. Atrasties pārtapšanas stāvoklī. Tādēļ, ka arī es esmu pārtapšana”.
Par filozofiju un māksliniecisko pieredzi intervijā ar Ilgvaru Zalānu Savās gleznās Jūs izmantojat ļoti daudz košu, Latvijas glezniecības skolai neraksturīgu krāsu – sarkano, oranžo, tirkīza, akvamarīna. Kas Jums lika izvēlēties šādu krāsu paleti? Manas krāsas atspoguļo to, ko redzu tajās vietās un valstīs, kurās gleznoju. Tādēļ krāsu gammas izvēle, manuprāt, ir pilnīgi loģiska.
Jūs daudz laika pavadāt eksotiskās Āzijas valstīs, kurās esat radījis daudzus savus darbus. Ko Jums nozīmē šī pārvietošanās telpā, kā tā ietekmē Jūsu dzīvi un daiļradi? Pārvietošanās – tā savā veidā ir mans pasaules izzināšanas veids, kas, protams, atspoguļojas manā daiļradē. Var jau, protams, iet arī citu ceļu – sēdēt savās mājās, gremdēties sevī un meditēt. Bet kādēļ lai es neizmantotu XXI gadsimta iespējas un nedotos uz citām mūsu planētas vietām, uz citu vidi un kultūru?
Atzīšos, ka pēc dabas esmu diezgan slinks un, ja man būtu iespēja izzināt pasauli, nekur nebraucot, es tā arī darītu. Taču tādā gadījumā, lai, piemēram, izprastu Ķīnu, man nāktos gaidīt, kad daži miljoni ķīniešu ieradīsies pie mums Latvijā. Ņemot vērā, ka to es diezin vai sagaidīšu, man nākas doties ceļā pašam. Un tā nu es 11 mēnešus nodzīvoju Ķīnā.
Kādas īpašas tēmas ir raksturīgas Jūsu „Ķīnas perioda” gleznām? Piemēram, karš. Radošajā projektā, kura ietvaros es apmeklēju Ķīnu, visi mākslinieki veidoja darbus arī par šo tēmu. Karš – tās ir gan nelaime, gan iznīcība, gan samierināšanās. Būtībā šī tēma ir tikpat sena kā pati cilvēces vēsture, jo cilvēki savā būtībā nav mainījušies – pašlaik mūs satrauc tie paši jautājumi, kas satrauca pirms diviem gadu tūkstošiem.
Vēl izstādē ir pamanāmas dažas manas „Ķīnas” kompozīcijas – klusās dabas „Lunch”. Ķīniešiem ēšana ir svarīga laika pavadīšanas daļa, būtiska viņu dzīves daļa.
Jums ir daudz Āzijas sieviešu portretu… Jā. Ja runājam par sievietēm, tad man ļoti patīk krievu paruna „Не родись красивой, а родись счастливой” („Nepiedzimsti skaista, bet piedzimsti laimīga.”). Domāju, ka tā vistrāpīgāk atspoguļo to, kam ir jānotiek ar sievieti. Sievietē izpaužas radošais pirmsākums, atšķirībā no vīrieša, kuram ir lemts cits ceļš – doties uz priekšu, graut un pēc tam atkal radīt jauno.
Uzturēšanās Austrumos droši vien ir ietekmējusi Jūsu pasaules uztveri? Ikviena vieta, kurā tu esi bijis, vairāk vai mazāk ietekmē tavu apziņu. Pirmo reizi to skaidri sajutu, dzīvojot Indijā, Himalajos. Atceros, ka tieši tur es sajutu, kā mana apziņa paplašinās, rodas tas, ko sauc par empātiju, spēju dziļāk izprast citus cilvēkus un apkārtējo pasauli.
Protams, lai izprastu un pieņemtu atšķirīgu kultūru, ir jāspēj uzņemt sevī vairāk par tik raksturīgo tūristam, patērētājam, ārišķīgumu. Tam nepieciešama ne vien vēlēšanās, bet arī zināms laiks. Turklāt mūsu uztverei ir raksturīga arī noteikta refleksija. Piemēram, dzīvojot Malaizijā, es sāku labāk saprast Japānu, kuru biju apmeklējis iepriekš.
Jūsuprāt, vai Austrumu cilvēks būtiski atšķiras no Rietumu cilvēka, vai arī mēs visi būtībā esam vienādi? Ikkatrs cilvēks ir individuāls – gan Rietumos, gan Austrumos. Un agrāko „tīro” Austrumu vairs nav. Šodien praktiski visur jau dzer „Coca-Cola” un skatās kino. Bet tas nenozīmē, ka mums šāda pasaule ir jāuztver negatīvi. Tā ir pasaule, kurā mēs dzīvojam, un tā ir jāpieņem tāda, kāda tā ir. Cita galējība ir Rietumu tūristu bieži vien demonstrētā izteikti patērnieciskā attieksme pret Austrumiem.
Šāda koncentrēšanās uz Austrumu tēmu – tā ir tīša Jūsu izvēle vai lielākoties apstākļu sakritība? Kādreiz es biju iecerējis visai ilgu laiku uzturēties Dienvidamerikā, bet liktenim labpatika, ka nokļuvu Āzijā. Vispār esmu pārliecināts, ka viss, kas ar mums notiek, ir nolemts jau iepriekš. Katrs acīmredzot var atcerēties savas dzīves mirkļus, kuriem bija jābeidzas ļoti slikti vai pat liktenīgi, bet sanāca pavisam citādi, un otrādi.
Kāda ir Jūsu attieksme pret reliģiju? Es vēl neesmu sastapis tādu veiksminieku, kurš nekam neticētu. Katrs tic. Kurš netic Dievam, tic dabai, kas pēc būtības ir viens un tas pats. Visi taču ir pieredzējuši, piemēram, negaisu, pērkonu un zibeņus.
Kas attiecas uz oficiālo reliģiju tādu, kāda tā pastāv pašlaik, kad eksistē katolicisms, pareizticība, dažādas citas konfesijas, esmu pārliecināts, ka jau pēc gadiem 20 tā mainīsies. Bet vispār, reliģija pastāv pat Amerikā, tikai tur Dievs ir nauda: jo vairāk naudas tev ir, jo tuvāk Dievam tu esi.
Kāda loma glezniecībai ir Jūsu dzīvē? Manas gleznas – tas ir ceļš, kuru eju, caur kuru izzinu pasauli, tās atspoguļojums. Savās gleznās es uzdodu jautājumus un meklēju atbildes uz tiem. Tas ir mans veids kā dzīvot. Ja tas beigsies, beigsies arī mana dzīve.
Ilgvara Zalāna izstādi Rietumu Bankas mākslas galerijā var apmeklēt darba dienās no plkst. 09.00 līdz 17.00. Ieeja bez maksas. Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
egailisha@rietumu.lv
