Imigrācijas likuma efekts, kas veicinājis līdzekļu piesaisti Latvijai jau pusmiljarda latu apmērā, nākotnē pastiprināsies, jo palielinās to ārzemnieku skaits, kuri izvēlas Latviju par dzīvesvietu. Lai nostiprinātu šo pozitīvo tendenci, nedrīkst veikt ekonomiski nepamatotus grozījumus likumdošanas aktos un jāatvieglo pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšana turīgajiem investoriem.
Renāts Lokomets, Rietumu Bankas Valdes loceklis Latvija, pieņemot programmu par uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemju investoriem, ir gājusi civilizēto valstu – Francijas, Spānijas un daudzu citu – pēdās – tur tiek radīti maksimāli labvēlīgi apstākļi turīgo ārzemnieku piesaistīšanai. Tieši tāpēc daudzi no viņiem pašlaik pērk otro, trešo vai ceturto māju Azūra krastā vai Vidusjūras piekrastē Spānijā vai Itālijā, un pavada vairākus ziemas mēnešus Maiami.
Kā mēs tagad redzam, arī Latvijas priekšrocības tiek ievērotas un novērtētas – vairums no tiem, kuri noformējuši Latvijas uzturēšanās atļauju, ierodas šeit kopā ar savām ģimenēm vismaz uz 1–2 mēnešiem gadā. No tā jau tagad ir ekonomiskais efekts – attīstās nekustamo īpašumu joma, transporta nozare, tirdzniecība, privāto lidmašīnu, jahtu, pārstāvnieciskās klases auto apkalpošanas serviss, restorānu uzņēmējdarbība un daudz kas cits.
Saskaņā ar nesen publicētajiem kompānijas „Deloitte” pētījuma datiem, ar programmu par uzturēšanās atļauju piešķiršanu turīgajiem ārzemju investoriem Latvija ir piesaistījusi investīcijas jau 545 miljonu latu apmērā, no kuriem tiešie valsts budžeta ieņēmumi bija 145 miljoni latu. Atbilstoši „Deloitte” prognozēm nākamo piecu gadu laikā valsts tādā veidā saņems 1,2 miljardus latu.
Ar banku subordinēto aizdevumu piesaistīšanu uzturēšanās atļauju saņemšanai tiek palielināta arī Latvijas banku sektora finanšu bāze, kas tiek izmantota kreditēšanai Latvijas tirgū un ļauj piešķirt resursus vietējās uzņēmējdarbības attīstībai.
Cita pozitīva tendence ir saistīta ar to investoru skaita palielināšanos, kuri izvēlas Latviju par pastāvīgu dzīvesvietu. Saskaņā ar mūsu aplēsēm pašlaik aptuveni 20% investoru ir pārcēlušies vai jau pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Tādējādi būtiski papildinās maksātspējīgo patērētāju pulks pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību, palielinās pieprasījums pēc maksas izglītības, medicīnas pakalpojumiem, nekustamo īpašumu apkalpošanas, kā arī apgrozījums šajās jomās.
Lielākā daļa šo jauno „ekspatriantu” ir ekonomiski aktīvi – viņi atver šeit savu kompāniju birojus, veido meitas struktūras, pārceļ uz Latviju daļu uzņēmējdarbības – un tās ir jaunas darba vietas, nodokļi, eksporta palielināšanās. Saskaņā ar „Lursoft” datiem Latvijas uzņēmumu kapitālā līdzekļus ir ieguldījuši jau gandrīz pieci tūkstoši Krievijas investoru.
Esmu pārliecināts, ka tad, ja būs labvēlīgi apstākļi, šādu uzņēmējdarbības „ekspatriantu” skaits augs. Visi galvenie apstākļi tam jau ir radīti. Toties krasa un nepārdomāta imigrācijas likumdošanas maiņa var atbaidīt tos, kuri vēlas šeit veikt ieguldījumus, un izpostīt Latvijai tik labvēlīgu tendenci. Tieši otrādi, vajadzētu padomāt par to, kā var vienkāršot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas procedūru. Būtu arī pareizi, ja tiktu paredzēta iespēja saņemt Latvijas Republikas pilsonību tiem investoriem, kuri ir veikuši būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikā, izveidojuši mūsu valstī jaunas darbavietas un veicinājuši tās attīstību. Citiem vārdiem sakot, jārīkojas vēl konsekventāk un uzstājīgāk, lai Latvija stabili un uz visiem laikiem nostiprinātos starp tām valstīm, kurām, kā tagad saka, izdodas.
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
egailisha@rietumu.lv
