ASV suverēnā reitinga krišanās ir izraisījusi vētru pasaules akciju tirgos. Panikas viļņa iespaidā investori kāšiem vien sākuši migrēt uz „klusākiem līčiem”, un tā ietekmē zelta cenas ir pārsniegušas visas iespējamās robežas. Tomēr, ja noliekam malā emocijas, situācija neizskatās tik traģiska. Bet visaukstasinīgākie tirgus dalībnieki jau pilnā sparā uzpērk akcijas, kuru cenas ir samazinājušās.
Igors Zujevs, Rietumu Bankas analītiķis
Melnā pirmdiena 8. augusts, kad pasaules fondu biržās notika straujš kotējumu kritums, jau ir nodēvēts par „melno pirmdienu”. Šīs dienas Amerikas fondu indeksu kritums ierindojās vēsturē lielāko un tātad arī vēsturē vērienīgāko desmitniekā kopš 2008. gada krīzes. „S&P 500” indekss nokritās par 6,66% (neviens no šā saraksta uzņēmumiem nespēja noslēgties ar plusu), „Dow Jones” – par 5,55%, daudzu banku akcijas nokritās par 10-20%. Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Šveices, Austrijas, Spānijas un Itālijas tirgi nokritās par vairāk nekā 20% un iesoļoja „lāča tirgus” tendencē.
Turklāt burtiski jau nākamajā dienā tirgi vētraini reaģēja uz ASV Federālās rezervju sistēmas lēmumu atstāt bāzes likmi bez izmaiņām: Amerikas galvenie indeksi uzrādīja visstraujāko kāpumu pēdējo divu gadu laikā. Turpmāk svārstīgums saglabājās: kāpums par 4-5% mijās ar tādu pašu kritumu.
Galvenais panikas cēlonis bija tas, ka aģentūra „S&P” pirmo reizi kopš 1917. gada samazināja ASV suverēno reitingu no „AAA” uz „AA+” . „S&P” negatīvi novērtēja Amerikas likumdevēju kompromisu valsts parāda limita palielināšanas jautājumā, tai pašā laikā „Moody’s” un „Fitch” paziņoja, ka tuvākajā laikā ASV reitinga kritums nedraud. Turklāt tirgu masveida nogruvumu veicināja arī citi apstākļi: attīstīto valstu, jo īpaši ASV ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās; parādu problēmas ASV un eiro zonā; iespējamā izaugsmes palēnināšanās Ķīnā – pasaules ekonomikas galvenajā dzinējā. Visu šo faktoru kopsumma kļuva par ideālu priekšnoteikumu „vētrainam laikam” tirgos.
Gaidot atkārtotu recesiju divās pasaules lielākajās ekonomikās – ASV un eiro zonā –, investori ir sākuši panikā atbrīvoties no akcijām un citiem riska aktīviem un pārcelt līdzekļus uz tā dēvētajiem
safe havens („klusajiem līčiem”). Tradicionāli augstas nenoteiktības un svārstīguma periodos šādi aktīvi ir zelts, Japānas jena, Šveices franks un Amerikas valsts aizdevuma obligācijas.
Kas šobrīd ir vērtīgs?
Zelts. Kritums akciju tirgos ir izraisījis strauju zelta cenas kāpumu, 10. augustā sasniedzot 1800 dolāru atzīmi par Trojas unci. Mēs uzskatām, ka šobrīd tas ir viens no vispārvērtētākajiem aktīviem. Zelta kurss kāpj jau 10 gadus pēc kārtas. Taču tieši pēdējos gados kāpuma tempi strauji palielinās, turklāt, izņemot 2008. gada krīzi, šis kāpums katru dienu tiek rēķināts divciparu skaitļos. Pagājušajā gadā zelta cena pieauga par 30%, bet kopš šā gada sākuma tā ir pieaugusi jau par 26%.
Atrodoties uz šā viļņa, daudzi analītiķi jau ir sākuši runāt par kāpumu līdz 2000-2500 dolāriem par Trojas unci. Mēs šādam scenārijam neticam un sagaidām diezgan strauju korekciju līdz 1300-1400 dolāriem par Trojas unci. Tas var notikt augusta beigās vai rudens sākumā – tiklīdz tirgos mazināsies nenoteiktība.
Amerikas valsts aizdevuma obligācijas. Amerikas valsts aizdevuma obligāciju ienesīgums uz tirgū notiekošo akciju masveida pārdošanu fona pēdējo dienu laikā ir sasniedzis vēsturiskos minimumus. Piemēram, 10 gadu obligācija šobrīd ienes 2,10%. Piebildīsim, ka ienesīgums sāka samazināties, kad republikāņi un Obamas administrācija nespēja vienoties par 14,3 triljonus dolāru sasniegušā ASV valsts parāda griestu palielināšanu. Tomēr, neraugoties uz to, ka politiķi galu galā spēja panākt kompromisu, ienesīgums turpināja samazināties ASV suverēnā reitinga krituma dēļ. Tādējādi ir izveidojusies paradoksāla situācija, kad reitings samazinās, bet valsts aizdevuma obligāciju cenas sāk pieaugt, neraugoties uz valsts budžeta deficīta problēmām un pazemināto reitingu.
Jena un franks. 4. augustā Japānas Banka, pārdodot līdz vienam triljonam jenu, īstenoja valūtas intervenci, lai atslābinātu jenas kursu. Šajā dienā dolāra kurss pret jenu būtiski palielinājās līdz 80,24, taču nostiprināties šajā līmenī nespēja un palika pie atzīmes 78,90. Monetārā vara īsteno maigu naudas un kredītpolitiku, tomēr tā nesniedz pienācīgu atbalstu stagnējošajai ekonomikai. Mēs varam novērot arī būtisku jenas nostiprināšanos, kas nevar neradīt satraukumu „Uzlecošās saules zemes” ekonomiskās varas iestādēs.
Lai atslābinātu franka kursu attiecībā pret dolāru, Šveices Centrālā banka ir gandrīz līdz nullei samazinājusi procentu likmes. Stiprā franka dēļ cieš eksportētāju uzņēmumi, nekavējoties radot kritumu Šveices akciju tirgū, kas samazinājās par vairāk nekā 14%.
Laiks pirkt Ekonomikas rādītāji uzskatāmi liecina, ka situācija gan ASV, gan Eiropā liek cerēt uz labākiem laikiem. ASV valdības ziņojums par ekonomikas stāvokli liecina, ka recesija ir par 25% dziļāka, nekā tika uzskatīts iepriekš. Amerikas ekonomika vēl aizvien atrodas zem 2007. gada līmeņa. Valsts IKP otrajā ceturksnī gada aprēķinos ir palielinājies tikai par 1,3%, kas ir ievērojami zemāk par ekonomistu prognozēm. Ražošanas izaugsmes tempi ir galēji zemi, bet pakalpojumu sektors, kas sedz apmēram 90% no visa darbaspēka, pusotra gada laikā uzrāda visvājāko pieaugumu.
Eiropa risina parādu problēmas, kuras nevar neietekmēt ātrāku ekonomikas atjaunošanos. Laikrakstu virsrakstos nemitīgi redzams kārtējo finanšu palīdzības paketi saņēmušās Grieķijas vārds. Ir skaidrs, ka šāda palīdzība neatrisina budžeta deficīta problēmu, taču pakāpeniski stabilizē valsts parāda situāciju. Līdzīgas problēmas ir arī citām Eiropas valstīm, taču Eiropas varasiestādes skaidri signalizē par turpmāku atbalstu problēmu skartajām valstīm.
Uz šā fona konservatīvie investori pārdod obligācijas, tuvākajos gados negaidot Eiropas ekonomiku izaugsmi, un tas nekavējoties atspoguļojas obligāciju ienesīguma izmaiņās. Viens no galvenajiem eiro zonas problēmu indikatoriem ir spēcīgo valstu (galvenokārt Vācijas) obligāciju un to vājāko eiro sabiedroto obligāciju ienesīguma izplatība. Izplatības kāpuma noturēšanai un ECB likmju saglabāšanai tiek īstenota problemātisko valstu obligāciju uzpirkšanas programma. Šādi pasākumi darbojas, taču paliek jautājums, cik daudz tie līdzēs ilgtermiņa perspektīvā.
Ņemot vērā visus šos riskus, daudzi investori pārskata savas investīcijas eiro zonā un eiro. Tomēr, ja spriežam pēc cikliski adaptīvā P/E rādītāja, kas tiek izmantots uzņēmuma desmit gadu peļņas novērtēšanai, ņemot vērā inflācijas kāpumu, Eiropas akcijas šobrīd izskatās ievērojami labāk, nekā Amerikas akcijas. Turklāt tuvākajā laikā ir iespējama jauna cenu lejupslīde, kas uzņēmumu akciju pirkšanu padarīs pievilcīgāku ne vien Eiropā, bet arī ASV.
Ieskats nākotnē Viena no 2008. gada finanšu krīzes iezīmēm bija nesamērīgais mājsaimniecību parāds. Šobrīd pasaules ekonomika izjūt problēmas suverēnā parāda pieauguma dēļ. Lai izglābtu globālo finanšu sistēmu no sabrukuma 2008.–2009. gadā un stimulētu ekonomiku pēckrīzes periodā, valdībām nācās iztērēt neprātīgas naudas summas. Tagad no parādiem jau jācieš ir valstīm.
Pēdējos mēnešos vērojamais pasaules ekonomikas atjaunošanās palēninājums suverēnā parāda dēļ padara neiespējamu atbalsta sniegšanu tikai fiskālā veidā. Tādēļ daudzas valstis īpaši cer uz monetārajām varasiestādēm. Tomēr arī tām vairs nav atlikusi manevrēšanas telpa. Monetārās politikas mīkstināšanas otrais raunds ASV, kas veikt darba tirgus atjaunošanai, ir izrādījies neefektīvs. Darba tirgus vēl aizvien ir pārāk vārgs, bezdarba līmenis saglabājas visai augsts – 9,1%, bet nodarbinātības pieaugums atkal palēninās.
Daži eksperti apgalvo, ka, neraugoties uz pieaugošajiem parādiem, valsts izdevumu samazināšana un atteikšanās no fiskālās stimulēšanas pasākumiem īstermiņa perspektīvā radīs ekonomikā skumjas sekas. Visdrīzāk attīstīto valstu valdības atkal „piepumpēs” ekonomiku ar pārmērīgu likviditāti, ar visām no tā izrietošajām sekām.
Sistēmiskie riski pasaules ekonomikā vēl aizvien saglabājas. Pirmkārt, tās ir dažu attīstīto valstu parādu problēmas un eksportētāju valstu augstie proficīti. Piemēram, no 1998. gada līdz 2006. gadam uz eksportu orientētās Ķīnas, Vācijas un Japānas ekonomikas ir saražojušas par vienu triljonu dolāru vairāk, nekā patērējušas. Vienlaikus patērētāji citās valstīs šo atlikumu pirkšanai savus deficītus palielināja par to pašu vienu triljonu dolāru. Šie disbalansi ir galvenais drauds stabilai pasaules ekonomikas attīstībai. Tādējādi globālās krīzes „otrās dienas” risks vēl aizvien pastāv, taču runāt par neizbēgamu recesiju un panikas turpināšanos tirgos pagaidām ir pāragri.
ATBILDĪBAS IEROBEŽOJUMS Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
egailisha@rietumu.lv
