Turpinām publicēt citātus no Rietumu Bankas vadības atbildēm un intervijām, kas masu medijos parādījās aizvadītā gada beigās un šī gada sākumā. Virkni komentāru medijiem sniedza Rietumu Bankas Padomes loceklis Aleksandrs Kaļinovskis.
Par situāciju Latvijas ekonomikā „Latvijas ekonomikā jau ir kļuvušas skaidri saskatāmas stabilizācijas pazīmes. Nozīmīgu lomu ekonomikas stabilizācija nospēlēja arī tas, ka paniskas noskaņas, kuras tirgū valdīja vēl gadu pusotru atpakaļ, ir norimušas, un to vietā ir nākusi reālistiskāka situācijas novērtēšana un pragmatiskāka rīcība.
Valstī notiek sāpīgas, bet nepieciešamas reformas ar mērķi konsolidēt budžetu un samazināt tā deficītu. Var strīdēties par to, vai šie pasākumi ir pietiekami, vai pareizi ir salikti akcenti, bet pats šāds fakts, bez šaubām, ir pozitīvs.
Privātajā biznesā krīze daudzus uzņēmumus ir piespiedusi pārkārtoties, sākt strādāt efektīvāk, precīzāk fokusēties uz prioritātēm un atteikties no grandioziem, bet nereāliem plāniem. Pateicoties tam, šodien Latvijas uzņēmumi kopumā ir vairāk gatavi ekonomikas krīzes parādībām nekā 2-3 gadus atpakaļ.”
Par situāciju banku nozarē „Banku sfērā situācija arī ir stabila un prognozējama. Ir skaidrs, ka sarežģītākais posms jau ir garām. Ir veikti galvenie uzkrājumi problemātiskajiem kredītiem; tās bankas, kurām tas bija nepieciešamas, ir palielinājušas kapitālu.
Šobrīd jau ir skaidrs, ka kopējie banku nozares zaudējumi šogad (2010.gadā – piez.) būs mazāki kā pagājušajā gadā, tai skaitā pateicoties tam, ka daļa no iepriekš veiktajiem konservatīvajiem uzkrājumiem ir bijusi pārvērtēta, ņemot vērā reālo ekonomisko situāciju. Un kaut arī absolūtos skaitļos zaudējumi joprojām ir ļoti nopietni, bet „slikto kredītu” jautājums ir dienas kārtībā, situācija vieš uzmanīgu optimismu. Uzkrājumu pieauguma tempi samazinās, un problēmu mērogs, ar ko šodien saskaras bankas, ir nesalīdzināmi mazāks kā pirms viena diviem gadiem.”
Prognozes par Latvijas banku nozari „Var ar augstu ticamības pakāpi prognozēt, ka pirmajā pusgadā norakstīšana attiecībā uz kredītiem turpināsies, tomēr jau ar ievērojami mērenākiem tempiem kā iepriekš. 2011. gadā kopējie banku nozares darbības rezultāti būs vai ar nelielu mīnusu, vai ap nulli.
Atrisinot pašreizējās problēmas, daļa banku atgriezīsies pie kreditēšanas, tomēr tā vairāk nebūs tik agresīva un viegli pieejama kā nesenā „kredītu buma” laikā.
Bankas, kas strādā ārvalstu tirgos, tai skaitā Rietumu Banka, turpinās nerezidentu noguldījumu piesaistīšanas politiku, ko lielā mērā sekmēs nesenie grozījumi Latvijas Imigrācijas likumā.
Ārvalstu finanšu konglomerātu vidū vislielāko interesi par mūsu tirgu turpinās izrādīt skandināvi.
Tie soļi, kurus veica skandināvu bankas attiecībā uz savu meitas uzņēmumu Latvijā rekapitalizāciju, liecina par viņu ilgtermiņa plāniem. Šajā situācijā ir apšaubāms, ka tuvākajā laikā Latvijas banku tirgū, kas ir visai ierobežots apjomu ziņā, ienāks principiāli jauni spēlētāji.
Tieši skandināvu bankas, kuras jau ir pārstāvētas Latvijā vai kuras šādu iespēju ir iepriekš izskatījušas, var nosaukt kā varbūtējos pretendentus uz Citadeles bankas iegādi.”
Par galvenajiem notikumiem 2010.gadā „Ir īpaši jāizceļ grozījumu pieņemšana Imigrācijas likumā, kas ļauj ārvalstu investoriem iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā, tātad ES. Šis likums daudzējādā ziņā ir paraugs Latvijai un ir likumdevējvaras veselā saprāta piemērs – ir skaidri saprotama mērķauditorija, kā likums strādā un kādu labumu investīciju veidā sniegs valsts ekonomikai. Uzskatu, ka šī likuma potenciāls pilnā mērā atklāsies tuvāko divu trīs gadu laikā, un tas nesīs ievērojamu labumu mūsu ekonomikai.
Cits nozīmīgs notikums – pirmā Latvijas prezidenta oficiālā vizīte Krievijā. Tas ir vēl viens apliecinājums, ka mūsu politiskās elites vidū palielinās veselā pragmatisma tendence, par ko jāpateicas arī ekonomiskajai krīzei. No biznesa redzespunkta, kuram līdz šim nācās veidot ekonomiskās saiknes ar Krieviju bieži vien par spīti politiskajām attiecībām, – tā ir viena no labākajām šī gada ziņām.”
Par prognozēm uz 2011.gadu „Šim gadam jākļūst par izmaiņu periodu Latvijas ekonomiskajā politikā. Beidzot, kaut arī ar zināmu novēlošanos, tomēr ir jāizstrādā skaidra koncepcija valsts attīstībai, nosakot prioritārās nozares, uz kurām bāzēsies mūsu ekonomika.
Taktiku, kas vērsta uz izdzīvošanu, samazināšanu, griešanu, kuru esam pieturējušies pēdējo gadu laikā, ir jānomaina domāšanai, kas ir orientēta uz izaugsmi nākotnē. Tas nebūt nenozīmē, ka ir jāpalielina budžeta deficīts vai jāpaplašina valsts pārvalde – ir jāturpina uz budžeta konsolidāciju vērstie pasākumi, tomēr tiem nav jāaizēno nākotnes plānus.
Gadam jākļūst par principiālu risinājumu periodu attiecībā uz valsts komercaktīvu pārvaldīšanu. Ir skaidrs, ka tiks pieņemti lēmumi par virknes valsts uzņēmumu un īpašumu objektu privatizāciju. Tas, ka privātajam biznesam tiks nodoti neprofila aktīvi, ļaus piesaistīt ilgtermiņa investīcijas un samazinās valsts budžeta noslodzi.
Banku nozarē turpināsies pozitīvas tendences. Acīmredzams, ka vairākums banku, atrisinot īstermiņa grūtības, atkal pāries pie aktīvas attīstības stratēģijas. Pavisam noteikti var apgalvot, ka šobrīd visām komercbankām jau ir turpmākās rīcības plāni, ņemot vērā ekonomisko situāciju.
Latvijas attīstību labvēlīgi ietekmēs arī situācijas uzlabošanās Eiropas ekonomikā.”
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
egailisha@rietumu.lv
