Rietumu Banka vēlas kreditēt Baltiju, Krieviju un Baltkrieviju

28 februāris 2011, 12:00



Pēdējo gadu krīze Latvijā bija saistīta ar kredītu „moratoriju”, kad pat nenoliedzami perspektīviem projektiem bija grūti saņemt aizdevuma līdzekļus. Jau tuvākajos mēnešos situācija mainīsies: lielās bankas atkal runā par vēlmi un gatavību kreditēt.


Kā viena no pirmajām finansēšanas tirgū plāno atgriezties Rietumu Banka, kas gatavojas aktīvi kreditēt ne vien Latvijā, bet arī Baltijas valstīs, Krievijā un Baltkrievijā. Vairāk par to intervijā ar bankas prezidentu Aleksandru Pankovu.


- Līdz šim Rietumu Banka nebija īpaši aktīva kreditēšanas jomā. Kādēļ šobrīd esat izlēmuši attīstīt šo virzienu savā darbībā?


Priekšstats par to, ka mēs maz kreditējam, varēja rasties uz kopējā fona – laikā, kuru var nosaukt par „naudas izdāļāšanas laiku”. Tolaik mēs aicinājām izturēties pret šo jautājumu savaldīgāk un atbildīgāk. Taču, ja palūkosieties uz mūsu kredītportfeļa dinamiku, redzēsiet, ka tas auga gan pirms gada, gan pirms diviem, gan pirms pieciem gadiem. Tas bija sabalansēts kāpums, kurā mēs īpašu uzmanību pievērsām kredītu kvalitātei. Laiks apliecināja, ka šāda pieeja bijusi pareiza.

Rietumu Bankas kredītportfelis veido aptuveni 550 miljonus latu. Mēs nepārtraucām kreditēšanu krīzes laikā, kad daudzi citi to faktiski apturēja. Pašsaprotami, ka situācijā, kad kredītu piedāvājums tirgū ir minimāls, mēs izceļamies uz kopējā fona.

Un šobrīd mēs esam iecerējuši izdarīt virzienā šajā kvalitatīvu izrāvienu. Speciālisti zina, ka šobrīd daudzām bankām, tostarp arī Rietumu, ir ievērojams brīvo līdzekļu apjoms. Mēs esam nolēmuši tos izdevīgi izvietot. Tam piemērots brīdis jau ir pienācis, jo liela daļa efektīvu, drošu uzņēmumu krīzi jau ir pārvarējuši, un ir īstais laiks, lai paņemtu no plaukta savulaik atliktos projektus un strādātu pie jauniem, perspektīviem plāniem.

Ir skaidrs, ka tirgi, kuros mēs strādājam, ir ļoti dažādi. Ja runājam par Latviju – pašreizējo pašmāju tirgu, kur mēs visu zinām un mūs pazīst visi, šeit mēs esam gatavi finansēt arī nelielus projektus – sākot ar vienu miljonu latu. Krievijas Eiropas daļai un Baltkrievijai – reģioniem, kuri mūs arī interesē no kreditēšanas viedokļa – vienkārši šo tirgu mēroga dēļ, kredītu projektu apmērs pieaugs. Nav svarīgi, vai vidējais kredīts būs 10, 30 vai 50 miljoni eiro. Mums svarīgāka ir nevis statistika, bet gan bizness. Mēs nemēdzam mērīt „slimnīcas vidējo temperatūru”.

- Kuras nozares jūs uzskatāt par prioritārām kreditēšanas jomā?


Mēs esam izstrādājuši īpašu ārpusbanku finansēšanas struktūru vairumkreditēšanas piedāvājumu. Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar automašīnu, tehnikas, rūpnieciskā aprīkojuma līzingu, uzņēmumiem, kuri specializējas patēriņa kredītu izsniegšanā iedzīvotājiem. Šajā nišā mēs visupirms ceram uz sadarbību ar uzņēmumiem, kuri pārstāv vietējo kapitālu, kuram šobrīd ir nepieciešami resursi attīstībai. Tomēr runa nav tikai par Latviju, bet arī par kaimiņvalstīm – Krieviju, Lietuvu, Igauniju un Baltkrieviju.

Mēs interesējamies arī par citām nozarēm. Par perspektīviem uzskatām projektus tranzīta, loģistikas, enerģētikas un tirdzniecības jomā. Potenciālie mūsu aizdevuma ņēmēji ir Latvijas un Baltijas valstu ražošanas, pārstrādes uzņēmumi, kas orientējas uz eksporta produkcijas radīšanu, kā arī Krievijas uzņēmumi, kas ražo gan eksporta produktus, gan produktus vietējam Krievijas tirgum.

Esam gatavi atbalstīt Latvijas un Baltijas projektus, kas saistīti ar ES struktūrfondu līdzekļu izmantošanu. Lielu potenciālu saskatām Latvijas ostās – Rīgā, Liepājā, Ventspilī, tādēļ Rietumu Banka aktīvi attīstīs tirdzniecības finansēšanu.

- Jūs minējāt līzingu un uzņēmumus, kas izsniedz patēriņa kredītus. Bet tā ir tā pati masveida kreditēšana, no kuras Rietumu Banka allaž ir atturējusies. Vai te nav pretrunas?

 
Arī šobrīd Rietumu Banka mazumkreditēšanā tieši neiesaistīsies. Mēs apzināti esam izvēlējušies sev citu nišu: apkalpojam lielos uzņēmumus un privāto kapitālu. Mēs ar to nodarbojamies jau daudzus gadus un protam to darīt labāk, nekā citi. Šajā jomā mums ir sakārtots augstas klases serviss, mūsdienīgas tehnoloģijas un lieliski speciālisti.

Banka ir izveidojusi kreditēšanas piedāvājumu paketi uzņēmumiem, kas nodarbojas, ja varētu tā sacīt, ar mazumlīzingu un kreditēšanu. Mēs jau sen sadarbojamies ar tiem, kas šobrīd Latvijā aktīvi kreditē iedzīvotājus. Tie ir vietējie uzņēmumi, kuri labi pazīst savus klientus un savu tirgu, prot mūsu apstākļos veiksmīgi darboties. Viņu uzņēmējdarbība bankai ir saprotama, mums ir laba sadarbības pieredze.

Vairāku gadu garumā Rietumu Banka finansē līzinga uzņēmējdarbību Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā. Ņemot vērā šo valstu ekonomikas pēckrīzes atjaunošanās perspektīvas, mēs šeit saskatām plašākas iespējas.

- Ja runājam par uzņēmējdarbību, vai šodien nav pārāk riskanti ņemt aizdevumu? Vēl aizvien situācija uzņēmējdarbībā saglabājas sarežģīta un neviennozīmīga.


Uzņēmējdarbībai ir īstais brīdis ķerties pie attīstības plāniem. Konkurences līmenis dabisku iemeslu dēļ ir zemāks par vidējo. No otras puses, ir novērojams akūts resursu deficīts. Tiem uzņēmumiem, kuriem ir labi, reāli plāni un programmas, kas spēs tiem piesaistīt resursus, ir nopietnas izredzes apsteigt konkurentus, paplašināt savu tirgus nišu, nostiprināt savas pozīcijas.

Cita nozīmīga šā brīža priekšrocība: unikāli zemas likmes aizdevumiem dolāros un eiro. Tas izriet no vēsturiski zemām bāzes likmēm pasaules tirgos. Tās ir krīzes sekas, kuras būtu laikus jāizmanto, lai vēlāk nav jākož pirkstos.

Krīze, bez šaubām, ir izraisījusi neskaitāmas problēmas un nepatikšanas. Taču jebkurai monētai ir divas puses. Gaišā puse ir arī šajā situācijā. Izturējuši sarežģītus pārbaudījumus, ar kuriem nācies saskarties, liela daļa uzņēmumu ir spējuši pārkārtoties, pārgrupēties, koncentrēties svarīgākajam un atmest lieko.

Mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi visdažādākajos sektoros ir iemācījušies strādāt nelabvēlīgos apstākļos, stingri uzraudzīt savus izdevumus, atteikties no agrākajiem grandiozajiem, taču nereālajiem plāniem, koncentrēties svarīgākajam. Šādi uzņēmumi ir iznākuši no krīzes daudz stiprāki, nekā iegāja tajā.

Mūsu mazajai ekonomikai pārciestā krīze nāks par labu, liks meklēt jaunas nišas, jaunus perspektīvus un pievilcīgus virzienus. Īstenība ir tāda, ka Latvijā nav un vēl ilgi nebūs kaut kādu lielu Somijas „Nokia”, Norvēģijas „Statoil” vai Zviedrijas autorūpnīcu tipa ražotņu. Mūsu nākotne ir pēc Eiropas mērogiem vidēju uzņēmumu un ražotņu, tranzīta, pakalpojumu nozares attīstīšana.

- Ekonomiskā situācija Latvijā vēl aizvien ir ļoti sarežģīta. Vai nerodas bažas par to, ka šādos apstākļos kreditēšana būs pārāk riskanta?


Mēs uzskatām sevi par savas jomas profesionāļiem. Saprotam, ka šobrīd ir labs laiks labas uzņēmējdarbības attīstīšanai. Mums būs svarīgi novērtēt projekta kvalitāti, menedžmenta līmeni, aizdevuma ņēmēja spēju apkalpot aizdevumu, tā godaprātu.

Uzņēmumi, kuri šobrīd var pārliecinoši parādīt savu produktu, pakalpojumu un savu noieta tirgu, var praktiski par 100% rēķināties ar aizdevumu mūsu bankā. Un mēs vēlētos, lai šādi uzņēmumi mūs sadzirdētu.

- Citas bankas acīmredzot arī meklēs aizdevuma ņēmējus reālās uzņēmējdarbības vidē. Vai jūs esat gatavi šādai konkurencei?


Protams, mēs neesam vieni. Viens no galvenajiem krīzes cēloņiem bija disproporcija, kas bija izveidojusies kreditēšanas jomā. Uzņēmējdarbībai, kas bija orientēta uz patēriņu, kredītresursi tika piešķirti daudz lielākā apjomā, nekā uz ražošanu orientētai uzņēmējdarbībai. Šobrīd traucētais līdzsvars atjaunojas, bankas ir ieinteresētas ieguldīt līdzekļus kvalitatīvos projektos. Tādējādi cīņa par „labajiem” aizdevuma ņēmējiem saasināsies. Mēs esam tam gatavi.

Jā, Rietumu Bankā kredītresursi ir nedaudz dārgāki, nekā skandināviem, un par cenu mēs ar rietumvalstu finanšu konglomerātiem nekonkurēsim. Taču, atšķirībā no ārvalstniekiem, mēs paši dzīvojam šajā valstī, redzam Latvijas uzņēmējdarbību no iekšpuses, zinām tās vēsturi un noslēpumus, labi orientējamies tajā. Turklāt mēs paši šeit Rīgā pieņemam visus lēmumus par aizdevumiem. Mums ar pašmāju uzņēmējdarbību ir daudz kopīga. Mēs jūtam tās nianses, saprotam klientus no pusvārda.  

- Jūs pieminējāt kreditēšanas plānus Krievijas Eiropas daļā. Kādēļ tieši tur?


Mēs uzskatām, ka Krievijas un jo īpaši tās Eiropas daļas tirgus attīstīsies dinamiskāk, nekā daudzi ES reģioni. Arī šeit mēs plānojam izsniegt „mazumkredītus” līzinga un iedzīvotāju kreditēšanas nozarē, kā arī ražošanai, pārstrādei un tirdzniecībai.

Mūsu priekšlikumi var ieinteresēt uzņēmējus, kuriem ir partneri ES, un tos, kuri nodarbojas ar tranzītu caur Latvijas ostām.

Krievija ir perspektīvs un vērienīgs tirgus gan no iekšējā patēriņa, gan arī no eksporta potenciāla viedokļa. Krievijas uzņēmējdarbībai piemīt veselīga ēstgriba attiecībā uz Eiropas tirgu, un mēs Rietumu Bankā uzskatām, ka varam kļūt par labu pavadoni Krievijas uzņēmumiem uz Eiropu un Eiropas uzņēmumiem – uz Krieviju un citām NVS valstīm. Turklāt mūsu aktīvā ir veiksmīga kreditēšanas pieredze, kas gūta Maskavā, Pēterburgā un citās lielajās Krievijas pilsētās un centrālajos apgabalos.

- Ar ko Rietumu Bankas aizdevumu priekšlikumi var ieinteresēt Krievijas uzņēmējus?


Rietumu Banka ir Eiropas, rietumu banka ar visām no tā izrietošajām priekšrocībām, tādām kā stabilitāte, drošība un konfidencialitāte. Mēs neesam birokratizēti, pazīstam Krievijas uzņēmējdarbības vidi labāk, nekā eiropieši, protam runāt un domāt krieviski, esam gatavi izrādīt klientiem pretimnākšanu, risinot nestandarta jautājumus. Mūsu aizdevumu likmes ir izdevīgas, un servisa kvalitāte, operativitāte, valodas un kultūras barjeras neesamība nerada šaubas.

Praktiski viss iepriekš minētais attiecas uz Baltkrieviju. Ar šo kaimiņvalsti arī mēs sadarbojamies jau sen, tostarp kreditēšanas aspektā, un perspektīvā mēs saskatām labas attīstības iespējas.

Tādos no kredītresursu viedokļa ietilpīgos tirgos kā Krievija vai Baltkrievija mums ir nopietni nolūki attīstīt investīciju darbību, kad banka nevis vienkārši finansē, bet gan kļūst par sava klienta partneri tā uzņēmējdarbībā. Mums ir pozitīva šādas darbības pieredze Latvijā, un šobrīd mēs esam gatavi pārcelt to arī uz citiem reģioniem, kurus jau labi pazīstam.    

- Cik daudz naudas aizdevumu veidā Rietumu Banka plāno izsniegt šogad?


Rietumu Bankai, protams, nav mērķa par katru cenu izsniegt „n-to” naudas daudzumu. Es varu minēt skaitli 100 vai 200, vai 300 miljonu eiro apmērā, un katrs no tiem ir reāls. Tādēļ teikšu citādi. Mēs vēlamies nodrošināt harmonisku mūsu kredītportfeļa pieaugumu un uzskatām, ka saprātīgs stāvoklis ir tad, kad tas veido pusi no bankas piesaistītajiem līdzekļiem.

Ja ieskatīsieties mūsu bilancē, ieraudzīsiet, ka bankas rīcībā ir ievērojama summa, kuru mēs esam gatavi piedāvāt mūsu klientiem kā kredītresursus. Mēs nekur nesteidzamies, netiecamies kreditēšanas jomā būt pirmie par katru cenu. Šādas uzvaras parasti slikti beidzas.

Eleonora Gailiša
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts: egailisha@rietumu.lv
Tālāk

Par izmaiņām maksājumos ASV dolāros

18 februāris 2011, 12:00 Serviss