Novembrī stājies spēkā Latvijas un Krievijas ilgi gaidītais līgums par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem , kas būtiski atvieglos dzīvi mūsu valstu uzņēmējiem un labvēlīgi ietekmēs savstarpējo investīciju apjomu . Pēdējā laikā pie mums vēršas gan Krievijas, gan Latvijas uzņēmēj i , lūdzot paskaidrot, kādas tieši priekšrocības šis līgums viņiem nodrošinās praksē .
Tatjana Lutinska, juridiskās kompānijas Prime Consulting Starptautiskās nodokļu un korporatīvās plānošanas nodaļas vadītāja Latvijas un Krievijas līgums, kura oficiālais nosaukums ir „Par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” – ir vēsturisks dokuments. Tā „virzīšanas” epopeja turpinājās pusotru desmitgadi. Pēc daudziem gaidīšanas gadiem vienošanās tika parakstīta 2010. gada decembrī Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā Maskavā, vēl gandrīz divi gadi bija nepieciešami ratificēšanai, un nu beidzot šā gada 6. novembrī tā ir stājusies spēkā. Turklāt nodokļu jomā šā dokumenta noteikumi tiks piemēroti ar 2013. gadu
. Kam tas ir izdevīgi ? Ko jaunais līgums dos investoriem? Vispirms būtiski samazinās nodokļus, kas tiek ieturēti, izmaksājot investīciju ienākumus no Krievijas uz Latviju. Šobrīd, izmaksājot dividendes no Krievijas, tiek ieturēts nodoklis 15% apmērā, bet izmaksājot procentus un autoratlīdzības – 20-30%. Jaunā kārtība ļaus samazināt likmi dividendēm līdz 5-10%, procentiem – līdz 10%, autoratlīdzībām – līdz 5%.
KF nodokļu likums paredz no ienākumu avota ieturēt 10% nodokli no Krievijas uzņēmumu izmaksām, kas veicamas ārvalstu uzņēmumiem par starptautisku pārvadājumu veikšanu. Līgums ļaus izvairīties no šā nodokļa nomaksas, veicot maksājumus Latvijas transporta uzņēmumiem. Tāpat kā līdz šim tas netika piemērots attiecībā uz maksājumiem Lietuvas un Vācijas transporta uzņēmumiem, kā arī Kipras uzņēmumiem.
Uzņēmumiem, kas savu darbību veic citas valsts teritorijā, svarīgi ir arī tas, ka līgums nosaka daudz labvēlīgākus noteikumus attiecībā uz „pastāvīgās pārstāvniecības pazīmēm”.
Nākamais noteikums ir īpaši nozīmīgs fiziskajām personām – tā ir iespēja samazināt Krievijā maksājamo nodokli par nodokļa summu, kas no tiem pašiem ienākumiem jau nomaksāta Latvijā. Latvijas regulējums šādu iespēju nodrošināja arī bez līguma. Krievijas – tikai pašlaik. Neatkarīgie un atkarīgie individuālie pakalpojumi citā valstī no ienākumu avota netiks aplikti ar nodokļiem, ja ārvalsts fiziskā persona nestrādā tās teritorijā vai neuzturas tajā ilgāk par 183 dienām.
Jāpiebilst, ka fizisko personu pārrobežu ienākumu nodokļu aprēķinu samazināšana būs jūtamāka nekā uzņēmējdarbības jomā. Iepriekš atsevišķos gadījumos nodokļu zaudējumi fiziskajām personām bija tik iespaidīgi, ka attaisnoja uzturēšanu īpašo struktūru savstarpējo norēķinu ķēdē.
Ir arī daudz citu specifisko priekšrocību, par kurām būtu jākonsultējas ar nodokļu plānošanas nozares speciālistiem.
Plus īpašais režīms holdingiem … Līgums ar Krieviju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu Latvijā harmoniski tiek papildināts ar jauno labvēlīgo holdingu režīmu, kas analoģisks tam, kas jau ir spēkā Kiprā, Nīderlandē, Luksemburgā; mūsu valstī tas stāsies spēkā 2013. gadā.
Nav noslēpums, ka Krievijas uzņēmēji savā valstī labāk izvēlas būt par aktīvu īpašniekiem netieši, tostarp arī drošības un aizsardzības nolūkā, un reģistrē tos uz ārvalstu uzņēmumu vārda. Līdzīgu ainu atspoguļo tiešo ārvalstu investīciju statistika Krievijā: 80% no tām „ieplūst” no ārzonas un ar ārzonu saistītiem finanšu centriem.
Latvijas tiešās investīcijas Krievijā šobrīd veido 40 milj. eiro, kas ir desmit reizes mazāk par atgriezenisko plūsmu statistiku – caur Latviju veiktajām investīcijām Krievijas uzņēmējdarbībā. Sākot ar 2013. gadu, labvēlīgā holdingu režīma un nodokļu līguma (tieši tie padarīs Latviju par ērtu bāzi gan ārvalstu, gan „pašmāju” kapitāla ienākšanai Krievijas uzņēmējdarbībā) dēļ šis skaitlis būtiski pieaugs. Runa pagaidām, protams, nav par Kipras (Krievijas lielākā tiešā ārvalstu investora – 50 miljardi eiro) vai Nīderlandes (otrā vieta ar 40 miljardiem eiro) rezultātu sasniegšanu, taču attīstības potenciāls ir acīmredzams.
Latvijas aizdevumi – vēl lētāki Konvencija veicinās Krievijas uzņēmējdarbības finansēšanas apjoma pieaugumu caur Latvijas kreditēšanas sistēmu. Krievijas bankā lielākā daļa aizdevuma ņēmēju nevar saņemt aizdevumu lētāk par 10%, tādēļ Krievijas uzņēmumiem jāmeklē pieejamāks finansējums Eiropā, tostarp arī Latvijā. Statistika liecina, ka 12% no Latvijas banku līdz šim brīdim izsniegtajiem aizdevumiem ir izsniegti aizdevumu ņēmējiem no ārvalstīm, tostarp arī Krievijas uzņēmumiem – kopsummā vairāk nekā 2 miljardi eiro.
Līdz šim Krievijas uzņēmumiem no ienākumu avota vajadzēja ieturēt nodokli 20% apmērā no procentu izmaksas, kurus tas veica aizdevējai bankai Latvijā, tādēļ šāda finansējuma pievilcība mazinājās. Sākot ar 2013. gadu, šie izdevumi samazināsies vismaz divas reizes: nodokļa likme būs 10% (bet ja finansēšana noris starp finanšu organizācijām – līdz 5%).
Konfide ncialitāte – tā ir svēt a lieta Jau divdesmit gadus Latvija Krievijas iedzīvotājiem ir atzīts banku centrs (pat puse Kipras un Krievijas savstarpējo maksājumu tiek veikta caur kontiem Latvijas bankās, neņemot vērā to, ka Kiprā pastāv sava attīstīta banku sistēma, nemaz nerunājot par klasisko ārzonas uzņēmumu norēķiniem).
Kā mēdz teikt: nauda „mīl klusumu”. Un ir saprotams, kādēļ klienti no Krievijas – valsts ar salīdzinoši augstu korupcijas līmeni, ar ne pārāk drošu uzņēmējdarbības vidi, kurā vēl aizvien sastopami „raiderisma” gadījumi – uztraucas par abu mūsu valstu paredzamo valsts iestāžu sadarbību. Tik tiešām, līgums iekļauj standarta noteikumus par informācijas apmaiņu, kuru paredz ESAO modeļa konvencijas 26. pants un kā mērķis ir cīņa pret ļaunprātībām nodokļu jomā. Taču ir vērts atcerēties, cik nepamatota bija „visaptverošā panika” Krievijā 2010. gada rudenī – saistībā ar Krievijas un Kipras savstarpējā līguma Protokola parakstīšanu, kas paredzēja tāda paša panta iekļaušanu Krievijas un Kipras dokumentā. Tikpat nepamatotas ir bažas par Latviju.
Pirmkārt, Krievijas un Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm informācijas apmaiņas iespēja ir pastāvējusi vienmēr, tostarp nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas, terorisma finansēšanas un citu kriminālnoziegumu apkarošanas ietvaros.
Otrkārt, pasaulē vairs nav tādu finanšu centru, kas nebūtu akceptējuši informācijas apmaiņas standartus, kas ar ESAO centieniem tiek ieviesti starptautiskajā praksē – „absolūts” bankas noslēpums nepastāv jau gadus divdesmit.
Treškārt, jebkura informācijas sniegšana tiek stingri regulēta. Apmaiņa var tikt veikta trijos veidos: automātiski, spontāni – pamatojoties uz nodokļu iestādes, kuras rīcībā tā atrodas, ierosinājumu, vai pēc pieprasījuma. Krievijai vienīgais automātiskās informācijas apmaiņas pilotprojekts ir paredzēts ar Somiju. Savukārt spontānā informācijas apmaiņa (kā, piemēram, Šveices ierosinājums sniegt ziņas par virkni aizdomīgu Krievijas klientu, kas notika vienlaikus ar Krievijas un Šveices līguma parakstīšanu) Latvijas un Krievijas attiecību ietvaros šķiet neiespējama.
Kas attiecas uz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, tad šajā gadījumā viss ir stingri reglamentēts: pieprasījums jāveic nodokļu pārbaudes ietvaros, tam jābūt pamatotam, likumiskam, adresētam. Tie klienti, kuri saprot kā tiek ierosināts pieprasījums, kādas ziņas, kādos gadījumos un kādā kārtībā var tikt izpaustas, kā nodokļu iestāde tās var interpretēt un, būtiskākais, kā neļaut, lai lieta nonāk līdz pieprasījumam – šādi uzņēmēji patstāvīgi un savlaicīgi līdz minimumam samazina informācijas noplūdes riskus.
To pašu var sacīt arī par Krievijas puses iespējām saņemt ziņas, kas atrodas Latvijas ārpus banku struktūru, juristu, konsultantu, grāmatvežu rīcībā, un par informācijas apmaiņu pretējā virzienā – pēc Latvijas nodokļu iestādes pieprasījuma.
„Krievijas pēdējais favorīts” Ir acīmredzami, ka līguma stāšanās spēkā būs izdevīgs Latvijas ekonomikai un sniedz tai īpašas priekšrocības. Krievija, uzreiz aiz kaimiņvalsts Lietuvas, ir tās otrais lielākais partneris tirdzniecības apgrozījuma ziņā (Krievijas daļa 2011. gadā veidoja 10% jeb 2,3 miljardus eiro). Reālais skaitlis, ko veido Krievijas tiešās investīcijas Latvijā (tostarp arī caur starpniekstruktūrām tajā pašā Kiprā), arī tuvojas 10%.
Krievijas iedzīvotāji veido lielāko daļu tūristu, kuri apmeklē Latviju, kā arī lielāko daļu investoru, kas šeit saņem uzturēšanās atļauju. Krievijai ir milzīgs ekonomiskais potenciāls, un turklāt to īpaši nesatricina šā brīža Eiropai ierastās finanšu kataklizmas.
Interesanti šķiet arī tas, ka tuvākajā nākotnē Latvija, šķiet, būs pēdējā valsts, ar ko austrumu kaimiņš ir parakstījis vienošanos par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem. Šobrīd Krievijai ir 80 šādu līgumu, kas aptver visas NVS valstis, gandrīz visu Eiropu, bet Baltijas valstīs – Latviju un Lietuvu. Tuvākajā laikā jaunas vienošanās netiks parakstītas.
Konvencijas pozitīvo ietekmi pārvērtēt ir grūti: tā būtiski samazinās nodokļu un administratīvo slogu Latvijas un Krievijas nodokļu maksātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību starp mūsu valstīm.
Vēlētos piebilst, ka jaunajā situācijā, veicot pārrobežu darbības analīzi, ir jāatceras atsaukties uz divpusējās konvencijas noteikumiem, kas ir nozīmīgāki par nacionālajiem likumiem.
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
egailisha@rietumu.lv
